Energoefektīvas ēkas

Elektroenerģijas deficīts daudzās provincēs šogad, pat pirms sezonas maksimuma, liecina par steidzamo nepieciešamību samazināt sabiedrisko ēku enerģijas patēriņu, lai sasniegtu 12. piecu gadu plāna (2011.–2015. gads) enerģijas taupīšanas mērķus.

Finanšu ministrija un Mājokļu un būvniecības ministrija kopīgi publicēja dokumentu, kas aizliedz enerģiju patērējošu ēku būvniecību un precizē valsts politiku sabiedrisko ēku renovācijas veicināšanai, lai tās efektīvāk izmantotu enerģiju.

Mērķis ir līdz 2015. gadam samazināt sabiedrisko ēku enerģijas patēriņu vidēji par 10 procentiem uz platības vienību, lielākajām ēkām - par 15 procentiem.

Statistika liecina, ka trešdaļā sabiedrisko ēku valstī tiek izmantotas stikla sienas, kas, salīdzinot ar citiem materiāliem, palielina enerģijas pieprasījumu apkurei ziemā un dzesēšanai vasarā. Vidēji enerģijas patēriņš valsts sabiedriskajās ēkās ir trīs reizes lielāks nekā attīstītajās valstīs.

Satraucoši ir fakts, ka 95 procenti pēdējos gados pabeigto jauno ēku joprojām patērē vairāk enerģijas nekā nepieciešams, neskatoties uz centrālās valdības 2005. gadā publicētajiem enerģijas patēriņa standartiem.

Ir jāievieš efektīvi pasākumi, lai uzraudzītu jaunu ēku būvniecību un pārraudzītu esošo energoefektīvo ēku renovāciju. Pirmais ir vēl jo steidzamāks, jo energoefektīvu ēku būvniecība nozīmē naudas izšķiešanu ne tikai lielāka patērētās enerģijas dēļ, bet arī naudas iztērēšanas dēļ to renovācijai enerģijas taupīšanas nolūkā nākotnē.

Saskaņā ar nesen publicēto dokumentu centrālā valdība plāno uzsākt projektus dažās nozīmīgās pilsētās lielu sabiedrisko ēku renovācijai un piešķirt subsīdijas šādu darbu atbalstam. Turklāt valdība finansiāli atbalstīs vietējo uzraudzības sistēmu izveidi, lai pārraudzītu sabiedrisko ēku enerģijas patēriņu.

Valdība arī plāno tuvākajā nākotnē izveidot enerģijas taupīšanas tirdzniecības tirgu. Šāda tirdzniecība ļaus tiem sabiedrisko ēku lietotājiem, kuri ietaupa vairāk nekā noteikts enerģijas kvotā, pārdot savu lieko enerģijas ietaupījumu tiem, kuru enerģijas patēriņš ir lielāks nekā nepieciešams.

Ķīnas attīstība nebūs ilgtspējīga, ja tās ēkas, jo īpaši sabiedriskās ēkas, patērēs vienu ceturto daļu no kopējā valsts patērētās enerģijas daudzuma tikai sliktas energoefektivitātes dēļ.

Par mūsu atvieglojumu centrālā valdība ir sapratusi, ka administratīvi pasākumi, piemēram, rīkojumu izdošana vietējām pašvaldībām, nebūt nav pietiekami, lai sasniegtu šos enerģijas taupīšanas mērķus. Tirgus iespējas, piemēram, mehānisms ietaupītās enerģijas pārpalikuma tirdzniecībai, varētu stimulēt lietotāju vai īpašnieku entuziasmu renovēt savas ēkas vai stiprināt pārvaldību, lai efektīvāk izmantotu enerģiju. Tā būs spoža perspektīva valsts enerģijas patēriņa mērķu sasniegšanai.